kitten

 

bdsm

these boots are made for walking
and that's what they gonna do
one of these days these boots are going walk all over you

klick me

un kad man apniks dzīvot, es tikai palūgšu klusiņām savā iedomātajā pieraudātajā spilvenā:
"klick me"; tad tūliņ lodziņā pretim manam vārdam ievilksies ķeksītis, noskanēs klikšķis un manis vairs nebūs, ja nu tik, cik kādā kosmiskā recycle binā; un arī to reizi simts gados sistēma pati iztīra,
nu, vai nav lielisks triks?

mati. instrukcija.

saņemiet starp pirkstiem savu matu šķipsnu. pietuviniet to degunam. ja mati ir pārāk īsi, lai tos pietuvinātu degunam, lūdziet kādu tuvu cilvēku izlīdzēt. mati ir jāpaosta.
mati smaržo pēc šampūna, lakas, kondicioniera, parfīma vai kā tamlīdzīga? atļaujiet izteikt nožēlu: jūs neesat īsts.
mati ož mazliet pēc vēja, mazliet pēc sakarsušiem putekļiem, pēc sviedriem un vilnas, bet kopumā - tikai pēc jums? apsveicu! jūs esat atzīts par esošu.

melnais bruņinieks

noulidž gana kill as

cilvēka prāts nav bezdibenis. sabāziet tajā freidu, feminismu un rietumeiropas kino vēsturi umberto eko skatījumā, un rau - jūs kā pēc burvju nūjiņas mājiena pārvērtīsieties.
pārvērtīsieties vai nu par savā dzīvoklī uz grīdas embrija pozā saritinājušos nemitīgi raudošu androgēnu radībiņu, vai arī par kādā bārā vai virtuvē sēdošu nemitīgi sjūzenu zē un semiotiku piesaucošu androgēnu kretīnu.
bet uzbūvēsim labāk lielu lielu bumbu un, pirms to uzlaist gaisā, sadosimies rokās, pacelsim acis pret debesīm un lūgsimies:
lūdzu, lūdzu, atdod mums vēlmi pēc seksa un vēlmi pēc ēdiena, vēlmi pēc silta patvēruma un vēlmi pēc laba miega; mēs esam nogriezušies pa nepareizo gaiteni šajā evolūcijas labirintā: ļauj mums sākt vēlreiz, un mēs neizvēlēsimies prātu un sirdsapziņu, bet arvien siltākus kažokus spilgtās krāsās, garākas astes, asākus nagus un pamatīgākus ilkņus.

tikai es vēl gribētu piebilst, pirms pēdējais bum ir pazudinājis visu, ieskaitot šo datoru, ticībā, ka dievs, tāpat kā ziemassvētku vecītis, var izlasīt jebkuru sev adresētu lūgumu, kamēr vien tas izteikts ar visu sirds dedzību:
lūdzu, dari tā, lai jaunajā pasaulē mans kažoks būtu gaiši zilā krāsā. nu, tu jau zini, kādā.

vest killz/kill vest

es šorīt pamodos ar apņemšanos boikotēt bļaģiskos rietumus. visi produkti, ko mums dod rietumi, ir tādi pamātes āboli sniegbaltītei:
itāļu sekstūristi taukainiem matiem, maķītis un hesburgā, ģenētiski monstrozs popkorns, šveicē ražotu antibiotiku kūres, amerikāņu filmas par gejiem un karu, vīnes valsis, amfetamīns, windows, šopenhauers, mauka diors, dievs un tā tālāk, un tā joprojām.
lūk, un es to visu tagad vairs nelietošu. dedzināšu milzu sārtos vecrīgas sirdī, t.i., doma laukumā, pašu doma laukumu arīdzan nahuj, un, kad viss būs sadedzināts, viss līdz pēdējai sekstūrista pradas mokasīnkurpei, tad cilvēki nāks pie manis noliektām galvām pateicībā.
mani brāļi un māsas, mani tautieši, mana skaistā, brīvā nācija -
lai tas ir tikai niecīgs manas mīlestības apliecinājums jums.

velkomo

tādās dienās kā šī man visi cilvēki liekas debili. bet jo debilāki ir mani apkārtējie, jo spēcīgāk un izjustāk es viņus mīlu. jo liekas - nu kurš gan tādus tizleņus un debiliķus mīlēs, ja ne es? un nākas uzņemt viņus visus savā sirdī kā tādā noasa šķirstā. bet sirds man ir plaša - jums arī vietiņa atradīsies.